jāņogas
Slimību kontrole ir būtisks jāņogu aprūpes posms. Ja neveicat profilaktiskus un ārstnieciskus pasākumus, ražu var arī nesagaidīt. Viena no bīstamākajām slimībām ir jāņogu mozaīka. Slimību raksturo pēkšņa...
Sarkanās, zaļās, melnās un zeltainās – selekcionāri ir izstrādājuši simtiem dārza jāņogu šķirņu. Ogai ir patīkama saldskāba garša, viegli audzējama, tai ir spēcīga imunitāte. No augļiem gatavo ievārījumus un kompotus, bet no lapām...
Jāņogu iedega ir viena no visbīstamākajām un grūtāk ārstējamām vīrusu slimībām. Slimība var ne tikai iznīcināt visu ražu, bet arī inficēt tuvumā esošos krūmus un kokus. Lai pasargātu jāņogas no...
Kompetents dārznieks regulāri apseko savu īpašumu, lai laikus pamanītu slimību vai kaitēkļu parādīšanos. Tumšu vai sarkanu plankumu atklāšana uz jāņogu lapām, līdzīgi kā vēžiem, liecina par krūmu inficēšanos ar antracnozi. Uz...
Ērkšķogas (lat. Ribes uva-crispa) nav kaprīzs augs, taču produktivitātes palielināšanai svarīgi izvēlēties tai piemērotu vidi. Pieredzējuši dārznieki zina, ka tuvums tām pašām kultūrām veicina to pareizu un ...
Sarkanās, melnās un baltās jāņogas nogatavojas līdz jūnija beigām. Tie ir labi svaigi un apstrādāti, un tos izmanto sulu un ievārījumu pagatavošanai. Katru gadu savākt bagātīgu un garšīgu...
Izkliedējošie jāņogu krūmi bez pienācīgas uzmanības ātri zaudē savu formu. Sabiezināti stādījumi kļūst par ideālu vietu sēņu un kukaiņu savairošanai. Bez atzarošanas sānu dzinumi izaug tik daudz, ka nosedz centrālos zarus no...
Jāņogu pavairošana ir darbietilpīgs process. Viens no veidiem, kā iegūt jaunus ogulājus, ir ņemt spraudeņus no pieaugušiem un veseliem augiem. Šim nolūkam izmanto zaļus vai kokainus dzinumus, vispirms nogriežot no produktīviem krūmiem un apsakņojot. Apsvērsim...
Jāņogu nogatavošanās sākas jūnijā un turpinās līdz augustam. Lielākā daļa dārznieku audzē vairākus krūmus vienlaikus - ar sarkanām un melnām ogām. Jāņogas izceļas ne tikai ar košo garšu, bet arī ar labvēlīgo sastāvu, īpaši...
